Medījamās putnu sugas Latvijā

Latvijā parasta un izplatīta ligzdotāja un caurceļotāja. Nelielā skaitā regulāri pārziemo, vairāk rietumu daļā un g.k. pēc siltiem novembra, decembra mēnešiem. Par ziemošanu pirms vairākiem gadu desmitiem ir rakstījis arī K.Grigulis (1964), norādot, ka ir bijuši gadījumi, kad sloka pārziemojusi, uzturoties vēja aizsargātās gravās pie neaizsalušiem avotiem...

Meža pīle, saukta arī par mercu vai merceni, ir visbiežāk sastopamā un visvairāk medītā pīle Latvijā. Savā ģintī tā ir augumā lielākā (58 cm, 750 -1450 g). Medību sezonas sākumā abi dzimumi līdzīgi mātītei, septembra beigās tēviņi sāk iegūt riesta tērpu...

Pēc silueta ļoti līdzīga meža pīlei, taču izmērā mazāka. Arī spārnu apakšējās segspalvas, tāpat kā meža pīlei, baltas. Lidojumā labi saskatāms baltums spārna spoguļa daļā, kā arī pavēdere gaišāka nekā meža pīlei...

Vidēji liela (48 cm, 700–1400 g) tumša (melna vai brūnmelna) nirpīle. Ar pagaru asti, pelēkiem galvas sāniem (mātītēm un jaunputniem) un pelēku vēderu (jaunputniem). Uz spārniem nekā balta ne no augšas, ne apakšas...

Medījama no 20. augusta - ūdensputnu medību atklāšanas. Liela zoss (74–84 cm, 2100–4200, parasti ap 3300 g), masīvāka, resnāku kaklu, galvu un knābi kā sējas zosij. Spārna virspuses priekšdaļa pelnu pelēka, ļoti kontrastē ar tumšāko spārna pakaļējo daļu un muguru...

Liela zoss (71–89 cm, 2220–4060, parasti vairāk kā 2500 g) ar stipri tumšu galvu un kaklu (salīdzinot ar augumā līdzīgo meža zosi). Lidojumā uz spārniem nav kontrastējošu gaišu un tumšu laukumu...

Liela (90–100 cm, 2900–5400 g) zoss. Nesajaucama – melns kakls un galva, kuras sāni un apakša spilgti balti. Balss atšķirīga no citām zosīm. Sastopamības ziņā Latvijā visretākā no medījamo zosu sugām.

Vidēji liela (66–76 cm, 1200–2600 g, parasti mazāk kā 2500 g) zoss. Vecie putni viegli atšķirami pēc baltās pieres (laukuma ap knābi) un melnām šķērssvītrām ķermeņa apakšpusē. Jaunajiem putniem melno šķērssvītru un baltumu uz pieres nav. Uz spārniem nav kontrastējošu gaišu un tumšu laukumu...

Siluets gaisā ļoti raksturīgs: īsa, drukna, vidēji liela (46 cm, 650–1200 g) nirpīle ar lielu, tumši zaļu vai brūnu galvu un masīvu trīsstūrveida knābi, īsu kaklu, baltu ķermeņa apakšpusi, tumšu spārna apakšpusi. Spārnam no virspuses balts spoguļa daļā un uz priekšu no tā. Tēviņam kāzu tērpā balts laukums uz vaiga...

Vidēji liela nirpīle, augumā nedaudz lielāka par brūnkakli (48 cm, 700–1300 g). Pēc vispārējā krāsojuma ļoti līdzīga cekulpīlei balta josla uz spārna, vēders balts vai balti raibs, taču baltais laukums pie vaiga daudz izteiktāks, mugura un spārnu virspuse izteikti sudraboti raibumota. Tēviņam riesta tērpā zaļa galva, knābis izteikti gaišzils...

Raksturīga balta vai baltraibumota ķermeņa apakšpuse, labi saskatāma gaiša josla uz spārna, tumšbrūns vai melns pārējais apspalvojums, dzeltena acs. Tēviņam riesta tērpā 3-4 cm garš cekuls pakausī. Medī visu sezonu, visvairāk oktobra otrajā pusē...

Maza pīle, tikai nedaudz lielāka par krīkli (38 cm, 250 - 450 g). Spārni no virspuses izskatās gaišāki (pelēcīgāki) nekā krīklim. Pakakle gaiša (atšķirībā no krīkļa, kuram tā neizdalās). Arī vēders gaišāks un vairāk kontrastē ar tumšo muguru. Gan tēviņam, gan mātītei raksturīga gaiša līnija gar aci no knābja uz pakausi. Krāšņais riesta tērps tēviņam medību sezonas laikā nav novērojams...

Mazākā no mūsu pīlēm (35 cm, 200–400 g). Izmēra dēļ var sajaukt ar prīkšķi, taču krīklis no virspuses izskatās tumšāks, uz spārna labi izceļas baltumiņš, kas norobežo zaļo spoguli no priekšpuses. Lidspalvu kāti no virspuses tumši (atšķirībā no prīkšķes). Knābis tumšs, ar dzeltenām malām...

Medījams no 15. septembra. Vidēji liela pīle (46 cm, 500–1000 g). Lidojumā izskatās paīss, drukns. Abiem dzimumiem balts vēders. Vecam tēviņam visu gadu uz pleca liels balts laukums...

Medījams no 15. septembra. Vidēji liela pīle (51 cm, 500–900 g) ar īsu kaklu un pagaru, platu knābi, tādēļ galva atstāj smagnēju iespaidu (kakla–galvas siluets lidojumā atgādina piepaceltu krokodila galvu). Lidojumā uzkrītoša zilganpelēkā plecu josla un balta josla starp spoguli un plecu, gaiša spārna apakšpuse...

Medījams no 15. septembra. Nedaudz mazāks par meža pīli (56 cm, 500–1100 g). Lidojumā viegli atšķirams pēc silueta – daudz slaidāks kā meža pīle, garāku kaklu, nosmaiļotu asti. Rudenī apspalvojumā nav nekādu baltu laukumu. Tēviņam riesta tērpā brūna galva un izteikti pagarinātas astes spalvas...

Vidēji liels (38 cm, 600–1200 g) griežveidīgais putns. Melns ar baltu neapspalvotu laukumu uz pieres.Jaunputniem neapspalvotais laukums šaurāks, pelēcīgs, kakla priekšpuse gaiša. Spārnos ceļas, ieskrienoties pa ūdeni. Lidojumā izstiepto kāju dēļ zināma līdzība ar rubeņu gaili...