Skip to main content

Vieta svarīgai informācijai jeb paziņojuma tekstam  Piesakies sloku medībām Latvijā

Piesakies medībām

+371 26321163

info@hunt.lv

Medību noteikumi

Aktuālo informāciju par medību noteikumiem vari apskatīt šeit.

Ministru kabineta noteikumi Nr.421

  1. Medījamo dzīvnieku sugas un medību termiņi

  2. Noteikti šādi limitētie un nelimitētie medījamie dzīvnieki un to medīšanas termiņi:

3.1. limitētie medījamie dzīvnieki:

3.1.1. aļņi (Alces alces) – no 1. septembra līdz 31. decembrim;

3.1.2. staltbrieži (Cervus elaphus):

3.1.2.1. buļļi no 1. septembra līdz 15. februārim;

3.1.2.2. līdz divus gadus veci staltbriežu buļļi no 15. augusta līdz 31. martam;

3.1.2.3. govis no 15. jūlija līdz 31. janvārim;

3.1.2.4. teļi (vecums līdz vienam gadam) – no 15. jūlija līdz 31. martam;

3.1.3. (svītrots ar MK 12.04.2022. noteikumiem Nr. 227);

3.1.4. (svītrots ar MK 12.04.2022. noteikumiem Nr. 227);

3.1.5. (svītrots ar MK 12.04.2022. noteikumiem Nr. 227);

3.1.6. medņi (Tetrao urogallus) un rubeņi (Tetrao tetrix) – no 1. septembra līdz 31. decembrim;

3.1.7. vilki (Canis lupus) – no 15. jūlija līdz Valsts meža dienesta noteiktā nomedīšanas apjoma izmantošanai, bet ne ilgāk par 31. martu;

3.1.8. mežirbes (Bonasia bonasia) – no 1. septembra līdz 31. janvārim;

3.2. nelimitētie medījamie dzīvnieki:

3.2.1. raķeļi (Tetrao tetrix x Tetrao urogallus) – no 1. septembra līdz 31. decembrim;

3.2.2. pelēkie zaķi (Lepus europaeus) un baltie zaķi (Lepus timidus) – no 1. oktobra līdz 31. janvārim;

3.2.3. meža caunas (Martes martes), akmens caunas (Martes foina), seski (Mustela putorius) – no 1. oktobra līdz 31. martam;

3.2.4. āpši (Meles meles) – no 1. augusta līdz 31. martam;

3.2.5. (svītrots ar MK 12.03.2024. noteikumiem Nr. 172);

3.2.6. fazāni (Phasianus colchicus) – no 1. augusta līdz 31. martam;

3.2.7. lauku baloži (Columba palumbus) – no 1. augusta līdz 15. novembrim;

3.2.8. mājas baloži (Columba livia) – no 1. augusta līdz 31. decembrim;

3.2.9. slokas (Scolopax rusticola) – no 1. septembra līdz 15. decembrim;

3.2.10. pelēkās vārnas (Corvus corone) un žagatas (Pica pica) – no 15. jūnija līdz 30. aprīlim;

3.2.11. sējas zosis (Anser fabalis rossicus), baltpieres zosis (Anser albifrons), Kanādas zosis (Branta canadensis), garkakļi (Anas acuta), platknābji (Anas clypeata), baltvēderi (Anas penelope) – no 15. septembra līdz 30. novembrim;

3.2.12. meža zosis (Anser anser), lauči (Fulica atra), krīkļi (Anas crecca), pelēkās pīles (Anas strepera), meža pīles (Anas platyrhynchos), prīkšķes (Anas querquedula), cekulpīles (Aythya fuligula), ķerras (Aythya marila), melnās pīles (Melanitta nigra), gaigalas (Bucephala clangula) – no 20. augusta līdz 14. septembrim trešdienā, sestdienā un svētdienā, bet no 15. septembra līdz 15. decembrim – katru dienu;

3.2.13. bebri (Castor fiber) un ondatras (Ondatra zibethicus) – no 15. jūlija līdz 15. aprīlim, meliorācijas sistēmās – no 15. jūlija līdz 30. aprīlim;

3.2.14. lapsas (Vulpes vulpes) – visu gadu;

3.2.15. Latvijas faunai neraksturīgo vai invazīvo sugu dzīvnieki – Amerikas ūdeles (Mustela vison), jenotsuņi (Nyctereutes procyonoides), dambrieži (Dama dama), mufloni (Ovis orientalis), Sika brieži (Cervus nippon), jenoti (Procyon lotor), nutrijas (Myocastor coypus Molina), baibaki (Marmota bobak) – visu gadu, bet zeltainie šakāļi (Canis aureus) – no 15. jūlija līdz 31. martam;

3.2.16. stirnas (Capreolus capreolus) – āži no 1. jūnija līdz 30. novembrim, kazlēni (vecums līdz vienam gadam) un kazas – no 15. augusta līdz 30. novembrim;

3.2.17. mežacūkas (Sus scrofa) – visu gadu.

(Grozīts ar MK 06.09.2016. noteikumiem Nr. 598; MK 17.12.2019. noteikumiem Nr. 672; MK 12.04.2022. noteikumiem Nr. 227; MK 12.03.2024. noteikumiem Nr. 172)

  1. Izbēgušu nebrīvē audzētu dzīvnieku nonāvēšana medību platībās pēc dzīvnieku īpašnieka rakstveida lūguma medību tiesību lietotājam atļauta visu gadu.
  2. Klaiņojošu mājas (istabas) dzīvnieku nonāvēšana medību platībās, izmantojot medību šaujamieročus un ievērojot dzīvnieku aizsardzību reglamentējošo starptautisko līgumu un citu normatīvo aktu prasības, atļauta visu gadu.
  3. Izmantojot aļņu buļļa vai govs un staltbriežu buļļa vai govs medību atļauju, šajos noteikumos noteiktajā medību termiņā neatkarīgi no dzimuma atļauts nomedīt atbilstošās sugas dzīvnieku, kas nav vecāks par vienu gadu.

(MK 12.04.2022. noteikumu Nr. 227 redakcijā)

6.1 Izmantojot staltbrieža govs medību atļauju, atļauts nomedīt līdz divus gadus vecu staltbriežu bulli.

(MK 12.04.2022. noteikumu Nr. 227 redakcijā)

  1. Šajos noteikumos un medības reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā zīdītāju medīšana ārpus noteiktajiem medību termiņiem pieļaujama, ja tas nepieciešams postījumu novēršanai, kā arī sabiedrības drošības un interešu aizsardzībai. Vilka (Canis lupus), bebra (Castor fiber), meža caunas (Martes martes), seska (Mustela putorius), baltā zaķa (Lepus timidus) un zeltainā šakāļa (Canis aureus) medīšana ārpus noteiktajiem medību termiņiem pieļaujama tikai tad, ja nav apmierinošas alternatīvas un netiek kaitēts attiecīgās sugas populācijas saglabāšanai labvēlīgā aizsardzības statusā tās dabiskās izplatības areālā.

(MK 12.03.2024. noteikumu Nr. 172 redakcijā)

  1. Medību norises dokumentēšanas un informācijas aprites kārtība

  2. Medību vadītājs medību norisi dokumentē medību pārskatā (1. pielikums):

25.1. dzinējmedībās;

25.2. ja mednieks atbilstoši normatīvajiem aktiem par ieroču apriti medību šaujamieroci nodod lietošanai citam medniekam;

25.3. medījot lapsas, jenotsuņus vai mežacūkas, ja tiek lietots mākslīgais gaismas avots, nakts redzamības tēmēklis, siltumu uztverošs (termālais) tēmēklis vai pusautomātiskais medību šaujamierocis, kura patrontelpas un magazīnas (patronu padošanas mehānisma) kopējā ietilpība ir lielāka par trim patronām.

(Grozīts ar MK 12.04.2022. noteikumiem Nr. 227)

  1. Medību pārskatā norāda visus medību dalībniekus, medību vadītāju, kā arī medījamās dzīvnieku sugas. Medību dalībniekus, kam ir tiesības medīt ar šaujamieroci, reģistrē kā medniekus, un pārējos – kā dzinējus. Medību pārskatā norāda medību sākuma laiku (brīdi, kad tiek uzsāktas medības) un medību beigu laiku, kā arī medību pārtraukumus, ko nosaka medību vadītājs. Ja mednieks atbilstoši normatīvajiem aktiem par ieroču apriti medību šaujamieroci dod lietošanai citam medniekam, medību pārskatā norāda abu mednieku vārdu un uzvārdu, attiecīgā medību šaujamieroča numuru un glabāšanas atļaujas numuru.
  2. Dzinējmedību laikā medniekam ir pienākums laikus paziņot medību vadītājam par medīšanas pārtraukšanu un atgriešanos medībās.
  3. Minimālais medību pārskata glabāšanas termiņš ir 30 dienas.
  4. Reģistrējot medību iecirkni vai aktualizējot reģistrēto informāciju, medību tiesību lietotājs nosaka atbildīgo personu vai personas, kas medību laikā atbild par mednieku atrašanās vietas koordinēšanu medību iecirknī (turpmāk – atbildīgā persona), un informāciju par personu – vārdu un uzvārdu, deklarēto dzīvesvietas adresi un kontakttālruņa numuru – iesniedz Valsts meža dienesta uzraugošajā struktūrvienībā. Ja atbildīgās personas ir vairākas, medību tiesību lietotājs nosaka teritoriju, par kuru katra persona ir atbildīga.
  5. Atbildīgā persona vienu dienu pirms plānotajām medībām medību iecirknī vai tā daļā, kas atrodas pierobežas joslā, informē Valsts robežsardzes struktūrvienību.
  6. Mednieka pienākums ir nekavējoties informēt Valsts meža dienestu par atrastu bojā gājušu medījamo dzīvnieku, izmantojot Meža valsts reģistra funkcionalitātei atbilstošu mobilo lietotni.

(MK 12.03.2024. noteikumu Nr. 172 redakcijā)

  1. Medību tiesību īpašnieks, kas pats izmanto medību tiesības savā īpašumā esošajās medību platībās, nereģistrējot medību iecirkni, pilda atbildīgās personas pienākumus.
  2. Ja medībās medījamo dzīvnieku gaida, tam pieiet vai to pievilina (turpmāk – individuālās medības), par medību sākumu uzskata brīdi, kad mednieks ierodas medību iecirknī (medību platībās) un sagatavo lietošanai medību rīkus vai medību šaujamieroci. Par lietošanai sagatavotu uzskata medību šaujamieroci, kas izņemts no iesaiņojuma un gatavs pielādēšanai.

(MK 12.04.2022. noteikumu Nr. 227 redakcijā)

  1. Mednieka pienākums ir pirms medībām informēt atbildīgo personu par plānotajām medībām un ievērot atbildīgās personas norādījumus par mednieka atrašanos medību laikā medību iecirknī.

(MK 12.03.2024. noteikumu Nr. 172 redakcijā)

  1. (Svītrots ar MK 12.03.2024. noteikumiem Nr. 172)
  2. (Svītrots ar MK 12.03.2024. noteikumiem Nr. 172)
  3. (Svītrots ar MK 12.03.2024. noteikumiem Nr. 172)
  4. (Svītrots ar MK 12.03.2024. noteikumiem Nr. 172)
  5. Mednieks informāciju par nomedītajiem un ievainotajiem dzīvniekiem iesniedz Valsts meža dienestā, izmantojot Meža valsts reģistra funkcionalitātei atbilstošu mobilo lietotni.

(MK 12.03.2024. noteikumu Nr. 172 redakcijā)

39.1 Pēc saskaņošanas ar mednieku vai medību tiesību lietotāju Valsts meža dienests ir tiesīgs noteikt Meža valsts reģistra funkcionalitātei atbilstošu šo noteikumu 25., 39. punktā, 51.6., 51.7., 51.9. apakšpunktā un 101. punktā minēto prasību izpildi.

(MK 12.03.2024. noteikumu Nr. 172 redakcijā)

  1. Medību vadītāja pienākumi un tiesības

  2. Dzinējmedībās medību vadītāja pienākumus ir tiesīga pildīt persona, kas saņēmusi medību vadītāja apliecību. Medību pārskats un medību vadītāja apliecība dzinējmedību laikā atrodas pie medību vadītāja. Dzinējmedības aizliegts organizēt bez medību vadītāja.

(MK 12.03.2024. noteikumu Nr. 172 redakcijā)

  1. Individuālajās medībās medniekam ir saistoši medību vadītāja pienākumi.

50.1 Individuālajās medībās medību vadītāja pienākumi ir saistoši medību tiesību lietotājam vai tā pilnvarotajai personai, ja mednieks medī ar Valsts meža dienestā saņemtu atļauju ārzemniekam medīt Latvijas teritorijā.

(MK 12.03.2024. noteikumu Nr. 172 redakcijā)

  1. Medību vadītāja pienākumi:

51.1. nodrošināt medību organizāciju un norisi;

51.2. saņemt un aizpildīt medību dokumentāciju;

51.3. noteikt medību sākuma laiku, beigu laiku un medību pārtraukumus;

51.4. zināt medību iecirkņa robežas;

51.5. pirms medībām instruēt medību dalībniekus par medību drošības prasībām, tai skaitā specifiskajām prasībām atbilstoši konkrēto medību norisei, kā arī informēt par medību kārtību un medījamiem dzīvniekiem;

51.6. noskaidrot katra šāviena rezultātu un organizēt ievainoto dzīvnieku izsekošanu. Ja ievainots alnis, staltbriedis, mežacūka vai stirna, pirms tā izsekošanas, izmantojot Meža valsts reģistra funkcionalitātei atbilstošu mobilo lietotni, reģistrēt ievainošanas faktu. Ja ievainotais dzīvnieks atstājis reģistrēto medību iecirkni, medību vadītājs, saskaņojot ar medību tiesību lietotāju vai tās zemes īpašnieku, kura medību platībā iebēdzis ievainotais dzīvnieks, organizē ievainotā dzīvnieka izsekošanu. Ja ievainotā dzīvnieka izsekošanai nepieciešams medību šķirnes suns, tā izmantošanu saskaņo ar attiecīgo medību tiesību lietotāju vai zemes īpašnieku;

51.7. izmantojot Meža valsts reģistra funkcionalitātei atbilstošu mobilo lietotni, reģistrēt nomedīto dzīvnieku pirms tā sadalīšanas vai pārvietošanas no vietas, kurā tas nomedīts (ūdensputniem – ūdens objekta krasta), kā arī organizēt nomedīto dzīvnieku pārvietošanu līdz transportlīdzeklim;

51.8. (svītrots ar MK 12.03.2024. noteikumiem Nr. 172);

51.9. informāciju par nomedītajiem un ievainotajiem medījamiem dzīvniekiem vienas dienas laikā iesniegt Valsts meža dienestā, izmantojot Meža valsts reģistra funkcionalitātei atbilstošu mobilo lietotni;

51.10. pēc medībām organizēt medījumu pirmapstrādi un, ja nepieciešams, sagatavot medījuma paraugu veterinārajai ekspertīzei;

51.11. noteikt un nodrošināt kārtību medījumu apstrādes vietā;

51.12. nodrošināt pirmās palīdzības sniegšanai nepieciešamos pārsienamos materiālus;

51.13. ja medībās noticis nelaimes gadījums, kas saistīts ar šaujamieroču vai medību rīku izmantošanu vai dzīvnieka uzbrukumu:

51.13.1. nekavējoties pārtraukt medības;

51.13.2. organizēt pirmās palīdzības sniegšanu notikuma vietā un, ja nepieciešams, izsaukt neatliekamo medicīnisko palīdzību vai organizēt cietušā nogādāšanu ārstniecības iestādē. Par nelaimes gadījumu nekavējoties ziņot Valsts policijai un Valsts meža dienestam;

51.13.3. nodrošināt notikuma vietas norobežošanu, kā arī pēdu un pierādījumu saglabāšanu;

51.14. nekavējoties informēt Valsts meža dienestu par medību laikā konstatētajiem medības reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpumiem;

51.15. pārskatā norādīt tos medību dalībniekus, kas ir informējuši par dalības pārtraukšanu pirms noteiktajām medību beigām;

51.16. uzrādīt medības uzraugošo un kontrolējošo dienestu amatpersonām Meža valsts reģistra funkcionalitātei atbilstošā mobilajā lietotnē reģistrēto vai iesniegto informāciju par nomedītajiem un ievainotajiem medījamiem dzīvniekiem.

(Grozīts ar MK 12.04.2022. noteikumiem Nr. 227; MK 12.03.2024. noteikumiem Nr. 172)

  1. Medību vadītājam ir tiesības:

52.1. noteikt medībās izmantojamo ieroču, munīcijas un šķirnes medību suņu izmantošanas ierobežojumus;

52.2. pārbaudīt medību dalībnieku medību dokumentus un medību ieročus;

52.3. pārtraukt medības vai aizliegt tās turpināt atsevišķiem medību dalībniekiem;

52.4. pārtraukt vai aizliegt medības sliktas redzamības apstākļos un vētras laikā;

52.5. noteikt medījuma un medību trofeju piederību;

52.6. neatļaut dzinējmedībās piedalīties šo noteikumu 68. punktā minētajiem medību dalībniekiem.

  1. Medību šaujamieroča, lielas enerģijas pneimatiskā ieroča, medību munīcijas un medību rīku izmantošanas kārtība un medībās ievērojamās drošības prasības

  2. Katrs medību dalībnieks ir atbildīgs par drošības prasību un medības reglamentējošo normatīvo aktu prasību ievērošanu medībās.
  3. Medību dalībnieki ievēro atbildīgās personas un medību vadītāja norādījumus.
  4. Mednieks ar medību šaujamieroci un lielas enerģijas pneimatisko ieroci (turpmāk – ierocis) jebkuros apstākļos rīkojas kā ar pielādētu.
  5. Ja ieroci nav iespējams nogādāt tā glabāšanas vietā, to uz laiku novieto vietā, kas atbilst normatīvajos aktos par ieroču apriti noteiktajām prasībām.
  6. Dzinējmedībās ieroci atļauts pielādēt, tikai nostājoties norādītajā vietā un tikai pēc tam, kad garām pagājuši citi medību dalībnieki. Atstājot norādīto vietu, ieroci izlādē, izņemot šo noteikumu 71. punktā minētos gadījumus. Medniekam, vienatnē lencot medījamo dzīvnieku, atļauts pārvietoties ar pielādētu ieroci.
  7. Individuālo medību laikā medību iecirkņa teritorijā ieroci pārvadā izlādētu, bet tas var būt neiesaiņots.
  8. Dzinējmedību laikā pārbraucienos medību iecirkņa teritorijā medību šaujamieroci pārvadā izlādētu, bet tas var būt neiesaiņots.
  9. Ieroci pielādējot vai izlādējot, tā stobram jābūt vērstam uz augšu vai uz leju. Pēc ieroča pielādēšanas to nodrošina, ja tas nav nepieciešams tūlītējam šāvienam.
  10. Pielādējot ieroci, mednieks pārliecinās, vai stobra kanāls ir brīvs.
  11. Kāpjot medību tornī un nokāpjot no tā, kā arī pirms šķēršļa (piemēram, grāvja, žoga, strauta) pārvarēšanas vai iekāpšanas transportlīdzeklī ieroci izlādē.
  12. Mednieks pirms šāviena pārliecinās, vai šaušanas virzienā neatrodas cilvēki, mājdzīvnieki, transportlīdzekļi, ēkas vai ceļi, pa kuriem pārvietojas cilvēki un transportlīdzekļi. Šos nosacījumus ievēro, arī tēmējot ar nepielādētu ieroci.
  13. Ieroci atļauts izmantot tikai šaušanai.
  14. Ja šaujot šāviens nenotiek, ieroci atļauts atvērt ne ātrāk kā pēc astoņām sekundēm.
  15. Mežacūku, alni un staltbriedi atļauts medīt:

66.1. ar vītņstobra medību šaujamieroci, kura šāviņa enerģija stobra galā nav mazāka par 3000 džouliem, un ekspansīvas iedarbības lodi, bet dzīvniekus, kuri jaunāki par gadu, individuālajās medībās atļauts medīt arī ar vītņstobra medību šaujamieroci, kura šāviņa enerģija stobra galā nav mazāka par 1500 džouliem, un ekspansīvas iedarbības lodi;

66.2. ar 20.–10. kalibra medību šaujamieroci, kas lietojams ar gludstobra munīciju, izmantojot medību lodi.

(Grozīts ar MK 12.03.2024. noteikumiem Nr. 172)

  1. Ar lielas enerģijas pneimatisko medību ieroci atļauts medīt pelēkās vārnas (Corvus corone), žagatas (Pica pica), lauka baložus (Columba palumbus) un mājas baložus (Columba livia).
  2. Dzinējmedībās aizliegts piedalīties medību dalībniekiem, kuriem nav spilgtas krāsas apģērba vai viegli pamanāmu spilgtas krāsas apģērba elementu, kas no jebkura skatu punkta izceļas uz apkārtnes fona.
  3. Persona, kas vada dzinējus, ir informēta par mednieku līnijas izvietojumu.
  4. Medību platībā, kurā notiek dzinējmedības (turpmāk – masts), dzīšanas laikā un līdz masta dzīšanas beigu signāla saņemšanai medniekam ir aizliegts patvarīgi mainīt vai pamest norādīto atrašanās vietu. Dzinējiem pēc masta izdzīšanas jānostājas un jāstāv uz mednieku līnijas.
  5. Dzinējiem aizliegts atrasties mastā ar pielādētiem ieročiem un šaut uz medījamo dzīvnieku, izņemot gadījumu, ja viens vai divi mednieki ar medību vadītāja atļauju izseko ievainotu dzīvnieku, kā arī ja dzinējs ir viens mednieks ar medību šķirnes suni. Šajā gadījumā dzinējam jāpārzina masts un mednieku līnijas izvietojums.
  6. Katram medniekam, atrodoties norādītajā vietā, jāzina mednieku līnijas izvietošanas virziens un blakus esošo mednieku atrašanās vietas.
  7. Dzinējmedībās šaušana uz medījamo dzīvnieku atļauta mastā vai, ja medījamais dzīvnieks šķērsojis mednieku līniju, ārpus masta. Šaušanu mastā pārtrauc, ja reljefs vai mežaudze nenodrošina, ka šāviņš savā lidojumā neapdraud cilvēkus, ēkas vai transportlīdzekļus, kā arī tad, ja dzinēji atrodas tuvāk par 200 metriem no mednieku līnijas.

(MK 12.04.2022. noteikumu Nr. 227 redakcijā)

  1. Atļauts šaut tikai sektorā, kas nepārsniedz 70 grādu uz abām pusēm no perpendikula pret mednieku līniju mastā vai ārpus masta. Aizliegta šaušana pa mednieku līniju – lādiņš vai tā daļa nedrīkst lidot tuvāk par 15 metriem no mednieka.
  2. Šaut uz medījamo dzīvnieku blakus stāvoša mednieka šaušanas sektorā atļauts tikai tad, ja blakus stāvošais mednieks jau ir izšāvis pa medījamo dzīvnieku.
  3. Ieroci izlādē pirms aiziešanas no mednieka stāvvietas. Pārgājienā ieroci nes tikai izlādētu, ar stobru uz augšu, uz leju vai atvērtu.
  4. Bez medību vadītāja atļaujas aizliegts sekot ievainotam medījamam dzīvniekam. Suņa aprietam ievainotam dzīvniekam drīkst tuvoties tikai viens vai divi medību vadītāja norīkoti mednieki.
  5. Šāviena rezultātu pārbaude (ar medību šķirnes suņa izmantošanu vai bez tās) līdz medījamā dzīvnieka ievainojuma pazīmju atklāšanai nav uzskatāma par tā izsekošanu.
  6. (Svītrots ar MK 12.03.2024. noteikumiem Nr. 172)
  7. Medības ar ieročiem diennakts tumšajā laikā, kas sākas divas stundas pēc saulrieta un beidzas divas stundas pirms saullēkta, atļautas tikai no dabiska vai mākslīga paaugstinājuma, kura stāvēšanas vai sēdēšanas platforma nav zemāka par 2,5 metriem un dod iespēju veikt šāvienu uz leju, izņemot aļņu buļļu un staltbriežu buļļu medības laikposmā no 1. septembra līdz 15. oktobrim, kā arī ūdensputnu medības.
  8. Medības ar ieročiem nav atļautas, ja dabiskais apgaismojums neļauj izšķirt mērķi, izņemot mežacūku, lapsu un jenotsuņu medības, ja tiek izmantoti mākslīgie gaismas avoti, nakts redzamības tēmēkļi vai siltumu uztveroši (termālie) tēmēkļi, atrodoties uz dabiska vai mākslīga paaugstinājuma, kura stāvēšanas vai sēdēšanas platforma nav zemāka par 2,5 metriem un dod iespēju veikt šāvienu uz leju.

(MK 12.04.2022. noteikumu Nr. 227 redakcijā)

  1. (Svītrots ar MK 12.04.2022. noteikumiem Nr. 227)
  2. Pārvietojoties diennakts tumšajā laikā, ierocis, kam pievienots nakts redzamības tēmēklis, mākslīgās gaismas avots vai siltumu uztverošs (termālais) tēmēklis, ir izlādēts, izņemot gadījumus, ja tiek pārbaudīts šāviena rezultāts vai izsekots ievainots medījamais dzīvnieks.

(MK 12.04.2022. noteikumu Nr. 227 redakcijā)

  1. Pārbaudot šāviena rezultātu vai izsekojot ievainotu medījamo dzīvnieku diennakts tumšajā laikā, izmanto pastāvīgi ieslēgtu gaismas avotu.
  2. Pēc šāviena pie krituša aļņa, staltbrieža, mežacūkas, stirnas vai vilka pieiet ar pielādētu ieroci, tuvojoties dzīvniekam no mugurpuses.

(MK 12.04.2022. noteikumu Nr. 227 redakcijā)

  1. Ūdensputnu medībās ieroci atļauts pielādēt, ja:

86.1. medījot pieejot vai brienot, ir sasniegta medību platību robeža;

86.2. medījot no laivas “uz celšanu”, ieņemts stabils stāvoklis laivā;

86.3. mednieki ieņēmuši vietu stacionārā stāvvietā vai laivā.

  1. Ūdensputnu medībās no laivas “uz celšanu” ieroci atļauts lietot tikai vienam no laivā esošajiem medniekiem, kurš nestumj laivu.
  2. Ūdensputnu medībās, noliekot ieroci, to izlādē.
  3. Ūdensputnu medībās no laivas “uz celšanu” mednieki, mainoties vietām, ieroci izlādē un noliek laivā, lai tas nekristu un neslīdētu. Ieroci šāvējam pasniedz tikai pēc tam, kad mednieki no jauna ieņēmuši savas vietas. Pasniedzot ieroci, tā stobram jābūt vērstam uz augšu. Parādoties medījamam ūdensputnam, mednieks, kas stumj laivu, pārtrauc laivas virzīšanu uz priekšu, nodrošinot šāvējam iespējami stabilu stāvokli.
  4. Ūdensputnu medībās, ja laiva ir stacionāra (apstādināta), atļauts šaut visiem laivā esošajiem medniekiem pēc iepriekšējas vienošanās par šaušanas sektoriem. Laivā stāvošam vai sēdošam medniekam aizliegts šaut pāri cita mednieka galvai.
  5. Aizliegts:

91.1. šaut uz neskaidri redzamu mērķi (piemēram, tumsā, pret sauli, uz dzīvnieku, ko aizsedz koku un krūmu zari, zāle);

91.2. piedalīties medībās ar lietošanā saņemtu ieroci, ja tā nodošana un saņemšana nav reģistrēta šo noteikumu 26. punktā noteiktajā kārtībā un ja ieroča īpašnieks nepiedalās šajās medībās;

91.3. lietot ieroci ar tehniskiem defektiem;

91.4. šaut no vairākiem stobriem vienlaikus;

91.5. šaut valsts robežas virzienā, ja izšautā lode saskaņā ar ieroča un munīcijas tehnisko raksturojumu tiešā tēmējumā var trāpīt valsts robežas joslā vai šķērsot valsts robežu;

91.6. pasniegt pielādētu ieroci citai personai;

91.7. bojāt meža un medību infrastruktūras elementus (piemēram, medību torņus, barotavas, laipas, tiltus), kā arī traucēt medību norisi;

91.8. veidot mednieku līniju uz valsts galvenajiem autoceļiem, kā arī uz šo autoceļu zemes nodalījuma joslas;

91.9. turēt pirkstus uz abām medību šaujamieroča mēlītēm vienlaikus;

91.10. šaut uz lidojošu medījamo putnu, ja tas atrodas leņķī, kas šaurāks par 30 grādiem no horizonta, un ja pārskatāmība šaušanas virzienā ir mazāka par 150 metriem;

91.11. šaut medījamo ūdensputnu uz ūdens, izņemot ievainota putna piešaušanu, ja šāviena virzienā 150 metru attālumā teritorija ir pārskatāma un tajā neatrodas cilvēki;

91.12. medīt ar ieroci alkoholisko dzērienu (izelpotā gaisa vai asins pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija pārsniedz 0,5 promiles), kā arī narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē.

  1. Ar medību rīkiem atļauts medīt bebrus, meža caunas, akmens caunas, Amerikas ūdeles, seskus, ondatras, lapsas, jenotsuņus, jenotus, āpšus, nutrijas, baibakus, pelēkās vārnas un žagatas. Citus medījamos dzīvniekus ar medību rīkiem atļauts medīt, ja pēc attiecīga iesnieguma saņemšanas Valsts meža dienests Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā ir pieņēmis lēmumu par atļauju medīt ar medību rīkiem un izsniedzis šādu atļauju.

XII. Kārtība, kādā publiskajās ūdenstilpēs un to tauvas joslā medī nelimitēti medījamos dzīvniekus

  1. Publiskajās ūdenstilpēs un to tauvas joslā medījamos ūdensputnus atļauts medīt Medību likumā un šajos noteikumos noteiktajā kārtībā.
  2. Citus nelimitētos medījamos dzīvniekus publiskajās ūdenstilpēs un to tauvas joslā atļauts medīt medību tiesību īpašniekam (ja nav reģistrēts medību iecirknis) vai medību tiesību lietotājam (ja medību līgumā nav noteikts citādi), kura medību iecirknī ietilpst vai kura medību iecirknim piekļaujas publiskā ūdenstilpe. Ja ūdenstilpe atdala medību iecirkņus, robeža nosakāma pa ūdenstilpes ass līniju vai viduslīniju.

XIII. Šķirnes medību suņu apzīmēšanas kārtība un izmantošana medībās

  1. Medībās atļauts izmantot tikai šķirnes medību suņus, kas ir vakcinēti un apzīmēti saskaņā ar normatīvajiem aktiem par suņu reģistrācijas un turēšanas kārtību.
  2. Atbilstoši medību veidam un apstākļiem lēmumu par šķirnes medību suņu izmantošanu pieņem medību vadītājs.
  3. Aizliegts izmantot medību suņus, kas medību laikā nav apzīmēti ar spilgtas krāsas elementu vismaz divu centimetru platumā, izņemot medības ar suņiem alās.
  4. Persona, kas izmanto šķirnes medību suni medībās, var uzrādīt suņa vakcināciju apliecinošus dokumentus.
  5. Aļņu, staltbriežu, mežacūku un stirnu individuālajās medībās šķirnes medību suni atļauts izmantot noteiktajā dzinējmedību periodā, bet ievainotu dzīvnieku atrašanai – arī pārējā attiecīgās sugas medību termiņa laikā.
  6. Medījot ar šķirnes medību suni alās, tās atļauts atrakt, tikai lai izceltu suņa noturēto dzīvnieku. Pēc medībām atrakumus aizrok un nolīdzina.

XIV. Nomedīto dzīvnieku pārvietošanas kārtība

  1. Nomedīta dzīvnieka pārvietošanas laikā personas rīcībā ir Meža valsts reģistra funkcionalitātei atbilstošā mobilajā lietotnē reģistrēta vai iesniegta informācija par nomedīto dzīvnieku vai dzīvnieka ķermenis ir marķēts ar marķieri, kurā norādīts nomedīšanas datums un tā mednieka apliecības numurs, kas nomedījis medījumu.

(MK 12.03.2024. noteikumu Nr. 172 redakcijā)

  1. Par nomedītā dzīvnieka pārvietošanu uzskatāma arī ķermeņa ievietošana transportlīdzeklī vai piestiprināšana pie transportlīdzekļa, izmantojot sakabes elementus.

(MK 12.04.2022. noteikumu Nr. 227 redakcijā)

102.1 Par nomedītā dzīvnieka pārvietošanu nav uzskatāma iekšējo orgānu izņemšana (vēdināšana) vietā, kur tas nomedīts.

(MK 12.04.2022. noteikumu Nr. 227 redakcijā)

  1. Mednieka pienākums ir netraucēt medības uzraugošo un kontrolējošo dienestu amatpersonām brīvi piekļūt medījuma apstrādes vietai kontroles veikšanai.
  2. (Svītrots ar MK 12.03.2024. noteikumiem Nr. 172)

XVI. Kārtība, kādā medību trofejas izvedamas no Latvijas

  1. Medību trofejas no Latvijas izved saskaņā ar Padomes 1996. gada 9. decembra Regulu (EK) Nr.  338/97 par savvaļas dzīvnieku un augu sugu aizsardzību, reglamentējot to tirdzniecību, 1973. gada Vašingtonas konvenciju par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas augu un dzīvnieku sugām, kā arī ievērojot normatīvos aktus savvaļas dzīvnieku tirdzniecības un dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu, kas nav paredzēti cilvēku patēriņam, aprites jomā.